Ceļš uz verdzību

Žīdiem nekad nav bijusi Tēvzeme vai Dzimtene. Viņu izcelsme ir tikpat noslēpumaina kā čigāniem. Mēs zinām vien tik daudz: žīdi nākuši no Eiropas vidus austrumiem, caur Konstantinopoli un Ibērijas pussalu, kas ir netālu no Āfrikas. Viņi ilgus gadsimtus ir dzīvojuši daudzu Eiropas tautu vidū. Žīdu ārējais izskats un gara raksturs bija stipri atšķirīgs no blondā, zilacainā Ziemeļnieciskās rases (Skandināvu) cilvēka. Skandināvu asiņu instinkti un sliktā pieredze attiecībā pret žīdiem drīz vien noveda visas Eiropas nācijas pie secinājuma, ka tiem ir sevi jāaizsargā no žīdiem. Kā jau svešinieki, žīdi nespēlēja vadošo lomu pamatiedzīvotāju personīgajā dzīvē. Praktiski žīdi bija izņemti arī no valdības.

Žīdi atnāca uz Eiropu ar skaidri noteiktu mērķi- agri vai vēlu iznīcināt vietējās nācijas. Vispirms viņi strādāja, lai atceltu žīdus ierobežojošos likumus. Viņi gāja pat tik tālu, ka lika cilvēkiem noticēt, ka žīds var pārtapt par nežīdu. Cilvēki arī noticēja, ka žīds Francijā var kļūt par francūzi, Anglijā par angli un Spānijā par spāni utt. Tie, kas šādai idejai pretojās, tika nosaukti par barbariem un cilvēces ienaidniekiem. Ar revolūciju palīdzību 18.gs. žīdi ierobežojošos likumus lauza Francijā un arī citur, vai padarīja šos likumus  vērā neņemamus. Pasaules kara beigās žīdu vienlīdzība ar pamatiedzīvotājiem tika ieviesta Krievijā, Vācijā un citās zemēs. Pāri līķu kaudzēm, kas gulēja Eiropā pēc lielākā un nozīmīgākā kara modernajā ērā, žīdisms varēja tīksmināties par uzvaru pār Eiropas cilvēkiem, tas bija tas, par ko žīdi bija sapņojuši gadu simteņiem.

Pēc pasaules kara neviena Eiropas nācija nevarētu uzdrīkstēties iebilst pret žīdu valdību pār visām nācijām un cilvēkiem. Viņi bija tik ļoti pārliecināti par savu spēku, ka iedrošinājās ielikt pilnasiņu žīdus Vācijas provinču valdībās un pat valsts ministru amatā. Žīds Valters Rethenavs bija žīdu pasaules dominantes iemiesojums, tajās dienās, kad Vācija tika nodota un paverdzināta.

Nacionālsociālisms Vācijā un Fašisms Itālijā pielika punktu žīdu dominantei. Citās zemēs žīdi valdīja paslēpušies aiz demokrātijas maskas. To, ko daži sauc par demokrātiju, šodien ir sinonīms žīdu valdībai. Žīdi noteica visu, kam jānotiek demokrātiskajās valstīs. Žīdu banku hiēnas un valdības ministri strādāja pie jauna pasaules kara plāna, kas pārliecinātu Vāciju un Itāliju atjaunot žīdu finansiālo dominanti. Anglijā žīds Hors Beliša kā kara ministrs gatavoja uz Eiropas karalaukiem sūtīt Angļu iedzīvotājus. Tas būtu nepieciešams žīdu cerību piepildījuma gadījumā. Šīs cerības bija: iznīcināt ikvienu Nacionālsociālistu un Fašistu.

Julius Streicher, "Weg zur Versklavung," Der Stürmer, #34/1939.